Gaisa transporta attistiba (турецкий)

Gaisa transporta politika.

1999 – 2004

Ši politika ir izstrādāta, nemot verā Latvijas Republikas ilglaicigās ekonomiskās intereses, saistibas, ko Latvijas Republika ir uznemusies kā Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas un Eiropas civilās aviācijas konferences dalibvalsts, saistibas, kas izriet no Latvijas Republikas valdibas noslegtajiem divpusejiem un daudzpusejiem ligumiem aviācijas jomā, Eiropas Savienibas gaisa transporta politiku un pieredzi, kas gūta restrukturizejot un modernizejot gaisa transporta sistemu, un nosaka pamatprincipus, kas jāievero attistot gaisa transportu laika posmā no 1999. lidz 2004. gadam.

1. Nozares attistibas merkis.

Gaisa transporta nozares attistibas merkis ir maksimāli izmantojot visus pieejamos resursus un iespejas izveidot drosu, ekonomiski efektivu gaisa transporta sistemu, kas, optimāli iekļaujoties Eiropas un pasaules gaisa transporta sistemā, vispilnigāk apmierinātu Latvijas Republikas iedzivotāju vajadzibas pec gaisa pārvadājumiem un sniegtu maksimālu ieguldijumu Latvijas Republikas ekonomikā.

2. Nozares pasreizejā stāvokļa raksturojums.

2.1. Nozares struktūra:

2.1.1. valsts pārvaldes un uzraudzibas institūcijas – Satiksmes ministrijas Aviācijas departaments un Civilās aviācijas administrācija;

2.1.2. infrastruktūras uznemumi – VAS lidosta “Riga” un pasvaldibas uznemums lidosta “Liepāja”, gaisa satiksmes vadibas uznemums VAS “Latvijas gaisa satiksme”;

2.1.3. pārvadātāji;

2.1.4. vispārejā aviācija.

2.2. Nozares tiesiskā regulesana.

2.2.1. Gaisa transporta nozari regule likums “Par aviāciju” un uz tā pamata pienemtie normativie akti.

2.2.2. Latvijas Republika kā Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju dalibvalsts ievero tās pielikumos iekļautos standartus, rekomendācijas un to grozijumus, kā ari citus starptautiskos tiesibu aktus, kurus tā ir parakstijusi.

2.2.3. Tiek veikta aviācijas jomu regulejoso normativo aktu saskanosana ar Eiropas Savienibas normativajiem aktiem, izstrādājot jaunus normativos aktus un izdarot grozijumus jau spekā esosajos, tajā skaitā ari likumā “Par aviāciju”.

3. Nozares attistibas uzdevumi.

3.1.Nozares vadiba.

3.1.1. Gaisa transporta nozares vadibu realize Satiksmes ministrija.

3.1.2. Valsts politikas un pārvaldes realizesanas funkcija ir nodalita no tehnisko un drosibas standartu atbilstibas un ieverosanas uzraudzibas funkcijas.

3.1.3. Dažas valsts funkcijas, kas attiecas uz aviācijas drosibu un tehnisko standartu atbilstibas un ieverosanas uzraudzibu, tiks deleģetas paslaik veidojamai Eiropas aviācijas drosibas institūcijai.

3.1.4. Latvijas likumdosanas harmonizācijas ar Eiropas Savienibas prasibām procesa rezultātā tiek mainitas atseviskas aviācijas pārvaldes institūciju funkcijas. Lai paaugstinātu sistemas efektivitāti un drosibu, tiek izveidota aviācijas nelaimes gadijumu izmeklesanas institūcija.

3.2. Infrastruktūras attistiba

3.2.1. Ekonomiskā efektivitāte un drosiba tiek uzskatitas par galvenajiem kriterijiem izlemjot jautājumu par valsts lidzekļu ieguldisanu infrastruktūras modernizācijā.

3.2.2. Infrastruktūras uznemumi valsts akciju sabiedriba lidosta “Riga” un valsts akciju sabiedriba “Latvijas gaisa satiksme” saglabā savu juridisko statusu.

3.2.3. Lidosta “Riga” tiek modernizeta un paplasināta, izmantojot tās ieksejos resursus, ienākumus, kas gūti no pasažieru izlidosanas nodevas, un Eiropas Savienibas fondus.

3.2.4. Tiek pilnveidota gaisa satiksmes vadiba, izmantojot valsts akciju sabiedribas “Latvijas gaisa satiksme” ieksejos resursus.

3.2.5. Attistot lidostas ”Riga” un gaisa satiksmes vadibas VAS “Latvijas gaisa satiksme” infrastruktūru un optimizejot sadarbibu starp infrastruktūras uznemumiem un pārvadātājiem, izveidot Rigu par reģionālu gaisa satiksmes centru.

3.2.6. Tiek izverteti pasvaldibas uznemuma starptautiskās lidostas “Liepāja” un vietejo lidostu (Daugavpils, Ventspils, Rezekne) attistibas projekti un veicināta pamatotu projektu realizesana.

3.3.Pārvadātāji.

3.3.1. Latvijas Republikas pārvadātājiem tiek sniegts maksimāls institucionāls atbalsts divpusejo starpvaldibu noligumu par gaisa satiksmi ietvaros.

3.3.2. Tiek veicināta Latvijas Republikas pārvadātāju apvienosanās un to ierobežoto resursu koncentrācija.

3.3.3. Tiek atbalstitas pārvadātāju aktivitātes, kas verstas uz kopejas Baltijas valstu aviokompānijas izveidosanu.

3.3.4. Lai garantetu pārvadājumu drosibu, tiek pastiprināta valsts kontrole pār pārvadātājiem. Tā tiek realizeta saskanā ar Satiksmes ministrijas Noteikumu par gaisa pārvadātāju licencesanas kārtibu jauno redakciju, kuru lidz 1999.gada 30.maijam paredzets izstrādāt atbilstosi Eiropas Padomes 1992.gada 23.jūlija noteikumu nr.2407/97 prasibām.

3.3.5. Tiek nodrosināta briva pārvadātāju konkurence divpusejo starpvaldibu noligumu noteikto ierobežojumu ietvaros.

3.4. Vispārejā aviācija.

3.4.1. Ņemot verā, ka vispārejā aviācija ir kadru rezerve komercaviācijai un ar valsts aizsardzibu un drosibu saistitām aviācijas struktūrām, organizatoriski un institucionāli tiek atbalstita vispārejās aviācijas attistiba.

3.5. Divpusejo starpvaldibu noligumu par gaisa satiksmi sistemas pilnveidosana.

3.5.1. Tiek turpināts paplasināt divpusejo starpvaldibu noligumu par gaisa satiksmi sistemu, realizejot Latvijas Republikas intereses un nemot verā, ka beidzoties pārejas periodam ceļā uz Eiropas Savienibu, iespejama sis funkcijas daļeja deleģesana Eiropas Savienibas institūcijām.

3.5.2. Tiek slegti pec iespejas liberālāki divpusejie starpvaldibu noligumi par gaisa satiksmi, kas nākotne dos plasākas iespejas veidot efektivāku marsrutu tiklu.

3.5.3. Tiek organizetas konsultācijas, lai panāktu grozijumu izdarisanu tajos agrāk noslegtajos divpusejos starpvaldibu noligumos par gaisa satiksmi, kuru noteikumi ierobežo gaisa satiksmes paplasināsanos.

3.6. Integresanās Eiropas gaisa transporta sistemā.

3.6.1. Eiropas vienotās aviācijas telpas liguma noslegsana ir valdibas prioritāte gaisa transporta nozare.

3.6.2. Visu ar liguma noslegsanu saistito darbu vada un koordine Satiksmes ministrija.

3.6.3. Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas noteikumi aviācijas jomā ari pārejas periodā tiek piemeroti tiesi saskanā ar Eiropas vienotās aviācijas telpas liguma projekta attiecigo pielikumu un protokolu par horizontālo adaptāciju.

3.7. Aviācijas drosiba.

3.7.1. Augsts un starptautiski atzits drosibas limenis ir gaisa transporta sistemas darbibas galvenais prieksnoteikums.

3.7.2. Lidz 2000.gadam tiek pabeigta pāreja uz Eiropas apvienoto aviācijas institūciju (JAA) noteiktajiem standartiem, kas iekļauti Apvienotajās aviācijas prasibās (JAR).

3.7.3. 2000.gadā tiek pabeigta iestāsanās procedūra Eiropas aeronavigācijas drosibas organizācijā “Eirokontrole”.

3.7.3. Latvijas Republikas civilo gaisa kuģu reģistrā komerciālo gaisa kuģu sadaļā no 1999. gada 1.septembra vairs netiek reģistreti gaisa kuģi, kas neatbilst Apvienoto aviācijas noteikumu (JAR) prasibām.

3.7.4. Ņemot verā, ka pasaule apmeram 60% aviācijas negadijumu ir notikusi personāla vainas deļ, tiek paaugstināta valsts kontrole pār personāla atlasi, apmācibu un uznemumu veikto atbilstibas novertejumu.

3.7.5. Tiek plasi izmantots Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas un reģionālo aviācijas organizāciju (ECAC, JAA, Eurocontrol) atbalsts un pieredze Latvijas Republikas civilās aviācijas drosibas sistemas uzturesanā un pilnveidosanā.

3.7.6. Ņemot verā prasibas, kas izriet no plānojamās pievienosanās Eiropas vienotās aviācijas telpas ligumam, lidz 2000.gadam Satiksmes ministrijā tiek izstrādāta civilās aviācijas drosibas paaugstināsanas programma.

3.8. Vides aizsardziba.

3.8.1. Saskanā ar Eiropas Padomes direktivām lidz 2002. gadam tiek nodrosināta tādu gaisa kuģu ekspluatācijas izbeigsana, kas neatbilst Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 16. pielikuma 1. sejuma 3. daļas 2. sadaļas prasibām par troksna limena samazināsanu.

3.8.2. Lidz 2000.gadam tiek izstrādāta tāda aeronavigācijas pakalpojumu maksas un nosesanās maksas sistema, kas stimules modernākas

Un videi nekaitigākas aviācijas tehnikas izmantosanu.

3.9. Speciālā izglitiba.

3.9.1. Balstoties uz reālo pieprasijumu sadarbibā ar Izglitibas ministriju tiek izveidota speciālās izglitibas sistema, kas apmierina aviācijas uznemumu un valsts pārvaldes institūciju vajadzibas pec kvalificetiem speciālistiem.

Ministru prezidents V. Kristopans

Satiksmes ministrs A. Gorbunovs

Vizas:

Valsts sekretārs U. Petersons

Juridiskā departamenta direktore A.Ļubļina


Зараз ви читаєте: Gaisa transporta attistiba (турецкий)